Dievnams Garkalne, ka liecina vairaki vestures avoti, celts jau 17. gadsimta sakuma. Sakotneji bija neliela koka baznica – kapela, saukta Tena (Antonija) varda. Ta ir lieciba, ka tur atradusies sena kulta vieta. Tad baznicu nojauca un parvietoja blakus vecajai Neijermiles pilij ( tagadeja Adažu pagasta, pie Baltezera kanala).Tacu Garkalne bez baznicas nav palikusi. 18.gadsimta sakuma Garkalne uzcela jaunu koka baznicu, sauktu par Vesterotes un Ilkenes kapelu (Weterotten, Hilcens Kapelle), jo ta atradusies uz Vesterotes un velak tai pievienotas Ilkenes muižinas zemes. Diemžel baznicu izpostija Ziemelu kara laika. Neraugoties uz to, kristiga ticiba Garkalne tika saglabata. Svetdienas draudzei spredikus lasijis skolotajs Gulbju Janis (Kulbe John).
• 1739.gada baznicu vizitacija konstatets, ka Garkalne dievnama nav. Taja gada ar Rigas pilsetas sindika D.Hilhena atbalstu Garkalne atkal uzcela nelielu koka baznicu, kura katru septito svetdienu dievkalpojumus vadija Adažu draudzes macitajs Baltazars Bergmanis (1739.-1768.).
• 1848.gada ar toreizeja Adažu macitaja Fridriha Šillinga gadibu Garkalne uzcela jaunu mura baznicu. To iesvetija 1848.gada 25.julija. Baznica bija 175 sedvietas.
Musdienas neizprotami škiet, kalab jauna mura baznica celta klusa, mazapdzivota vieta – meža mala – nevis tuvak tagadejam Garkalnes pagasta centram. Vera nemami vesturiskie apstakli. Jaunuzceltas baznicas tuvuma atradas Rembergu, Vesterotes un Ilkenes muižas. Šo triju muižu zemnieku berni macijas skola, kas, savukart, atradas blakus baznicai. (Pašlaik sena skolas eka ir atjaunota un apdzivota).Caur šim trijam muižam, pa Gaujmalu un garam baznicai uz Rigu (caur Adažiem) veda dzivais Rigas – Peterburgas lielcelš, saukts ari par Rigas – Terbatas celu. Lielcelš škersoja Gauju pie Ilkenes muižas (tagadejam "Anu" majam), un šo vietu deveja par "Ilkenes parceltuvi". Tolaik tilta par Gauju vel nebija, tapec pari upei celas ar prami. Netalu no parceltuves atradas liela mura eka – zirgu pasta stacija. Velak šo pasta eku nojauca. Tas materialus izmantoja Garkalnes baznicas celtniecibai. Lidz ar Vidzemes šosejas izbuvi, tas ir, ap 1863.gadu, Rigas - Peterburgas celš pamazam zaudeja savu nozimi. Garkalnes pagasta centrs izveidojas Vidzemes šosejas un dzelzcela linijas tuvuma – aptuveni 3 kilometrus no Garkalnes baznicas.
Garkalnes baznicai blakus atrodas kapi, kuros atdusas mužiba aizgajušie vietejie iedzivotaji. Tur apglabata rakstnieka J.Jaunsudrabina mate – Ieva Jaunsudrabina (1850. – 1943.), skolotajs Krišs Uksts (1874. – 1959.) (inteligents un prasigs macibas pret zemnieku berniem), republika savulaik pazistamais deju skolotajs J.Kalninš (1925. – 1984.), radio galvenais režisors Viktors Zvaigzne (1927. – 1983.), Garkalnes kluba ilggadeja vaditaja Lilija Sproge un padomju laika ciema priekšsedetaja Anna Rozenfelde.
Padomju varas gados blakus baznicai izveidojas jauna apdzivota vieta – Garkalnes kolhoza ciemats. Vestures gaita Garkalnes baznicas draudzi vadijuši sekojoši macitaji:
• no 1910.gada lidz 1927.gadam – Edvards Griners (Grüner 1860. – 1938.);
• no 1929.gada lidz 1939.gadam – Arvids Perlbahs (1897. – 1962.);
• no 1939.gada lidz 1944.gadam – Janis Baumanis (1903. – 1995.)
• piecdesmitajos gados - macitajs Kalninš.
Pec otra pasaules kara garigais darbs draudze izsika. Kolhoza laika baznicas telpas atradusies noliktava. Tikai neilgi pirms Latvijas neatkaribas pasludinašanas baznicu daleji atjaunoja un telpas izmantoja Tautas Tradiciju nama vajadzibam.
Gariga atdzimšana Garkalne sakas devindesmito gadu sakuma. Garkalnes centra darbojas interesanto tikšanos klubs, kuru vadija Daina Jurevica. Vinas vadiba tika noorganizeta teologa Jura Rubena lekcija, uz kuru bija ieradušies daži patlaban populari cilveki, ka, piemeram, Georgs Andrejevs, Latvijas vestnieks Kanada, žurnalists Rišards Labanovskis un citi. Tad ari radas doma dibinat Garkalnes evangeliski luterisko draudzi un to vadit uznemas Rigas Lutera draudzes macitajs Juris Rubenis.
Sakot no 1991.gada, Garkalnes draudzes macitaji bija Juris Rubenis un Karlis Žols, tagad - Indulis Paics. Ergelnieces ir Inguna Putnina un Ilze Lice.
1998.gada apriteja 150 gadu, kopš celta un 25.julija iesvetita Garkalnes baznica. Šis bija nozimigs Jubilejas gads musu baznicai. Desmit gados, kopš pasludinata Latvijas neatkariba un atguta baznica, draudze paveikusi lielu darbu, lai to atjaunotu sakotneja veidola. Baznica ir veikts kapitalais remonts – savesti kartiba baznicas pamati, uzlikts jauns skarda jumts, atjaunots tornis un torna smaile ar tradicionalo gaili, ka ari atjaunota baznicas iekšpuse – atguta altarglezna, izgatavota jauna kancele un soli, ierikota apkure, tika veikts sakristejas un macitaja gerbtuves kapitalais remonts, ievilkta apsardzes signalizacija un atjaunota udenspadeve. Esam pateicigi draudzes priekšniekiem Rutai Bezbailei un Egilam Lejam par lielo organizatorisko darbu, kas ieguldits baznicas atjaunošana. Šaja svetigaja darba lielu atbalstu sniegusi vieteja Garkalnes pašvaldiba – priekšsedetaja Karla Cirula vadiba. Lielu ieguldijumu baznicas atjaunošana devuši aktivakie draudzes locekli: Kaulu, Jurkanu un Eglišu gimenes. Neliela Garkalnes lauku baznica, majiga un silta, sagaida ikvienu Dievludzeju. Gariga dzive draudze pilnveidojas. Dievkalpojumus apmekle arvien vairak jauniešu, pieaug iesvetamo skaits.
Sirsnigi pateicamies macitajiem Jurim Rubenim, Karlim Žolam un Indulim Paicam par musu dveselu kopšanu un garigas dzives pilnveidošanu.
Dieva vards mums atnes mierinajumu un drosmi, dava darba gribu. Stradasim, kalposim, ceresim, ticesim, milesim – gan tad Dievs sava želastiba un sava laika mus ari svetis.