Nedaudz par Liepajas fortiem
Liepaja ir imperijas pilseta ar modernu ostu, attistitu
rupniecibu un pievedceliem. Liepajai bija nozimiga vieta Krievijas
armijas generalštaba militari strategiskajos aprekinos. Jau
19.gadsimta 80.gados ta tika izraudzita par krievu Baltijas flotes
bazi. 1899.gada pavasari apstiprinaja Liepajas juras
cietokšna buves projektu un nakamas desmitgades laika 3 km
uz ziemeliem no pilsetas un tirdzniecibas ostas uzbuveja kara ostu,
ierikoja 8 krasta baterijas un sauszemes nocietinajumus starp juru,
Tosmares un Liepajas ezeriem, ka ari pie Perkones upes.
Baltijas kara flotes lielie zaudejumi krievu un japanu kara
mazinaja Liepajas bazes nozimi. Rekinoties ar iespejamo Vacijas
kara flotes parakumu, Krievijas valdiba nolema no Liepajas ka
rietumu kara flotes bazes atteikties. 1908.gada 1.novembri cars
Nikolajs II apstiprinaja Valsts aizsardzibas padomes lemumu
likvidet Liepajas juras cietoksni. Ar šo lemumu tika
norakstiti cietokšna buvei izlietotie 80 miljoni rublu. Uz
cietokšna valniem un fortiem uzstaditos lielgabalus aizvaca
prom. Evakuejoties, krievu garnizons aizveda prom visus ierocus un
ekipejumu, un dažus fortus saspridzinaja. Betoneto
bijuša cietokšna aizsargu valnu kazemati lielakoties
tika atstati bez durvim.
Pulverkalnu vesture
Kopš 1920.gada Liepajas Karosta jau darbojas neliela
spragstvielu ražošanas darbnica, kas bija Latvijas
armijas artilerijas laboratorijas nodala. 1922.gada to nosauca par
a/s "Latvijas Tranzita pulvera fabrika". 1930.gada decembri privata
dzivokli Dzintara iela notika a/s "Liepajas Pulvera fabrika"
dibinašanas sapulce. Iepriekš bija sanemtas Ministru
prezidenta K.Ulmana un armijas štaba atlaujas. Fabrikas
dibinašana bija loti ieintereseta ari Liepajas
pašvaldiba un personigi Leo Lapa. Tieši ar vina
protekciju pienema lemumu fabrikas vajadzibam bez maksas nodot
lietošana bijušo fortu teritoriju Klaipedas
šoseja pie Perkones kanala. Pulvera fabrikas akcionari bija
cetri: Liepajas artilerijas laboratorijas priekšnieks
pulkvedis Peteris Mikelsons (1878–1958),
pulkvežleitnants Andrejs Gutmanis (1894–1954), vina
bralis, karakuga "Virsaitis" komandkapteinis Janis Gutmanis
(1896–1941) un artilerijas laboratorijas pirotehnikis Julijs
Putna (1892–1954). Katram akcionaram piedereja 25 procenti
akciju. Iznemot Jani Gutmani, parejiem kungiem bija Pirma pasaules
kara diplometu pirotehniku pieredze Krievijas artilerijas
laboratorijas un artilerijas parkos.
Fabrikas ražotne neaiznema visu pussalu. Kanala ziemelu puse
vel tagad redzamajos betona kazematos notika melna dumu pulvera
sastavdalu – kokoglu, sera un amonija nitrata –
sagatavošana. Atseviška pazemes telpa bija ierikota
biezinatava – horizontala rotejoša tuneli pulvera
komponentus sajauca gatava spragstviela. Nejaušas
eksplozijas draudu del maisus ar gatavo produkciju bija bistami
uzglabat ražošanas vieta, tadel par noliktavu kalpoja
attalak esošais baterijas talmera postenis. Vel tagad
pulvera kalnos redzama melna augsnes karta.
Pieprasijums pec Liepajas dumu pulvera bija liels. To lietoja
jaunsaimnieki savu tirumu atbrivošanai no celmiem un akmenu
spridzinašana. Pulveri pirka mednieki, kuriem bija par dargu
iegadaties vacu jau gatavo municiju. 1932.gada fabrika saka
ražot saluta un gaismas raketes un majas apstaklos
pagatavojamus ugunošanas komplektus. 1936.gada fabrika
sanema Latvijas armijas pasutijumu brizanto* amonita spragstvielu
eksperimentalas partijas izstradei, bigforda auklu un spridzinamo
kapselu piegadei. 1938.gada, sakoties Keguma hidroelektrostacijas
celtniecibai, bija nepieciešamas 6 tonnas spragstvielu.
Zviedru inženieri ieteica tas pirkt vinu valsti. Tacu Latvijas
valdiba šo produktu iegadajas no liepajniekiem par 17 latiem
kilograma, kas bija par 60 procentiem letak. Tirdzniecibas registra
par 1934.gadu, piemeram, uzradits, ka fabrikas apgrozijuma summa
bijusi 85457 lati, kas turpmakajos gados dubultojusies.
Saprotams, ka cetru ambiciozu un taisnpratiga rakstura viru starpa
ne vienmer valdija saprašanas. Palielinoties pelnai, tika
iegadats nekustamais ipašums Liepaja un Riga, celtas majas,
nopirkta Liepajas Tenisa kluba zeme un auto. Andrejs Gutmanis
uzbuveja skaistu gimenes maju Dzintara iela 15, kas ari
šodien vertejama ka arhitekturas perle ar Austraskoka
fasades dekoru. Domstarpibu del 1935.gada fabrikas vaditaja vietu
atstaja J.Putna, kas Lielaja iela 5 atvera savu medibu piederumu un
ierocu veikalu. Turpmak fabrikas direktors bija Janis Gutmanis, kas
1939.gada vairakus menešus macijas pirotehniku kursos
Francija.
Fabriku, kura stradaja 19 cilveki, piemekleja ari dažadas
kibeles un pat nelaimes. Par ražotni pastiprinati interesejas
PSRS, Vacijas un Polijas izlukdienesti. 1937.gada 20.februara agra
rita liepajniekus pamodinaja divi apdullinoši spradzieni.
Dzivoklos no sienam krita gleznas, apstajas pulksteni. Eksplozijas
speks salauza kanala ledu. Spradziens izdzesa fabrikas mehanika
Jana Sukuta dzivibu un fabrikai nodarija ap 10 tukstošiem
latu zaudejumus. Lidziga negadijuma gaja boja stradnieks Žanis
Darznieks.
Liepajas Pulvera fabriku pec okupacijas nacionalizeja jau 1940.gada
augusta. Mašinas un iekartas izveda uz Karostu, un, ta ka
tam vairs neatrada pielietojumu, tas iznicinaja. Ari fabrikas
akcionarus piemekleja lidzigs liktenis. Jani Gutmani, kas 1939.gada
janvari bija iecelts par Latvijas karaflotes zemudenu bazes
komandieri Liepaja, NKVD aresteja 1941.gada sakuma, un vinš
pazuda cekas moku kambaros. Peteris Valdemars Mikelsons ar gimeni
1944.gada devas beglu gaitas un miris Adelaide, Australija. Andrejs
Gutmanis muža novakari sagaidijis trimda Nujorka, ASV. Julijs
Putna palika Liepaja, stradaja par saknu bazes inspektoru un
"Metalurga". Miris 1954.gada 6.julija.
Dienvidu fortu kazematos atkal dzivo pelejums un aizmirstiba.
Šis rindas lai ir ka piemina un atgadinajums, ka pirms
79.gadiem lidzigas ekonomiskas bezceribas apstaklos Liepaja atradas
drosminieki, kam veiksme un risks pavera iespeju stradat, pelnit un
ekonomiski stiprinat Latviju.
Veiksmi meklejumos