Starp Kurzemes muižam ieverojamu vietu ienem
Zleku muižas ansamblis, XVII-XIX gs. arhitekturas paraugs Ventas
labaja krastaa pie Dzirnavupes ietekas, aptuveni puscelja starp
Ventspili, Kuldigu un Ugali. Vel 20. gs. saakuma muižas ansamblis
ietvera apbuves centru, regulaaru parku un ainavisku briva
planojuma meža parku ar uzpludinaatiem dikjiem. Apbuves centram
piemita noslegtiba un viengabalainiba del bliva perimetralaa eku
novietojuma ar kopeju taisnstura iekšpagalmu. No kadreiz
respektabla muižas ansambla (tas tika izpostits Otra pasaules kara
laika) neskarta veida diemžel saglabajušas tikai dažas saimniecibas
ekas.
Ir kada teika par Zleku muižas dzelzs
trepeem:
Zleku muižaa dzivojis lepns kungs, kam dažubrid pat ne kapeikas uz
dveseli nav bijis. Kungs jau no teevu teevu laikiem bijis Velnam
iekilats liels paradnieks. Tadel, katrreiz, kad kungam uzrodas
nauda, mazs velnens ir klat un prasa to naudu atdot. Te pekšni
kungs izdomajis, ka varetu padižoties citu priekša ar taadam
trepeem, kaadas nav nevienam. Bet kas kals? Te pekšnji kadu dienu
uzradies mazs virelis, kas sasolijies kungam uzkalt tadas trepes,
kadas nav nevienam, turklat vinjš kalšot viens pats un pa to laiku,
kameer notikšot kalšana, neviens nevar iet skatities. Dienas laika
smedee bijis pilnigi kluss, bet, tikko iestajusies tumsa, taa saaka
eze šnaakt, lakta dziedaat un kalejs elst un steneet, un apkart
saka šaudities gan zilas, gan zalas, gan sarkanas dzirkstis un
liesmas. Ta tas turpinajies kadu bridi, lidz kungs nevarejis vairs
sagaidit un gajis prasit kad trepes bus gatavas. Uz ko kalejs tik
atteicis: „Driz bus, driz bus.” Kungs nav varejis sagaidit un atkal
gajis pie kaleja, sakot: „Ja ritu vai paritu trepes nebus redzamas,
tad liks uzlauzt smedes durvis."Ta nu kalejs nemies visu nakti, ka
no trokšna neviens nav varejis acis aizvert. No rita puses trepes
bijušas gatavas. Tas pašas iznakušas ara ka melna migla pie kunga
durvim. Kad migla izgaisusi, kungs ieraudzijis trepes, kas
laistijušas ka sudrabs ar dimantu kopa. No ta laika kungs varejis
lielities ar savam trepem, jo tadas visa pasaule nav atrodamas. Un,
ja tagad kads kalejs lieloties ar savu darbu, tam tiek prasits:
„Vai esi redzejis Zleku trepes?”